Kāpēc jūs joprojām nesākat darīt to, par ko sapņojat?
Atbilde visbiežāk ir viena — pašpārliecības trūkums.
Tā ir viena no visbiežākajām tēmām, ar ko klienti nāk pie manis uz konsultācijām.
Viņi neveido karjeru, neattīsta biznesu, neuzsāk blogu, neprezentē sevi, jo… šaubās: «Kas, ja nesanāks?», «Kas, ja par mani padomās, ka esmu muļķe?», «Kas, ja mani nosodīs?»
Pašpārliecības trūkums nav rakstura iezīme, tas ir iegūts reakcijas modelis.
Mēs nepiedzimstam ar domu: «Ar mani kaut kas nav kārtībā.»
Tā rodas vēlāk — kad mūs salīdzina, kritizē, izsmej, kad mūsu sasniegumus nenovērtē.
Un labā ziņa ir tāda: ja pašpārliecības trūkums ir izveidojies, to var mainīt.
Te ir 4 praktiski soļi, ar ko var sākt:
💫 Apzinieties avotu.
Parasti pašpārliecības trūkuma saknes meklējamas pagātnes pieredzē.
Atsauciet atmiņā, kad pirmo reizi sākāt šaubīties par sevi. Kas tas bija: neveiksme, vecāku vārdi, negatīva pieredze skolā?
➡ Pierakstiet to. Atzīšana ir pirmais solis pārmaiņām.
💫 Atšķiriet faktus no interpretācijām.
«Es izgāzos prezentācijā» — tas ir fakts.
«Es esmu bezcerīga» — tā ir interpretācija.
➡ Mācieties redzēt atšķirību starp notikumu un tā emocionālo nokrāsu.
💫 Stipriniet savu iekšējo novērotāju.
Katru dienu pierakstiet: kas jums izdevās, ko izdarījāt labi, kādus lēmumus pieņēmāt sev par labu.
➡ Tas palīdz veidot iekšēju balstu — spēju paļauties uz sevi, nevis uz citu viedokli.
💫 Praktizējiet mazus soļus.
Neatlieciet darbību, gaidot, kad «parādīsies pārliecība». Tā nerodas PIRMS darbības — tā veidojas procesā.
➡ Speriet pirmo soli — mazu, bet drosmīgu. Un jūs redzēsiet: jūs spējat. Tas nozīmē, ka spēsiet vēl vairāk.
❤ Pašpārliecības trūkums nav spriedums. Tas ir tikai signāls, ka ir pienācis laiks izaugt jaunai — stiprākai — sevis versijai.