Uzņēmēja Aleksandra Čudova stāsta, kā efektīvi attīstīt savu biznesu. Ar kādām grūtībām saskaras iesācēji uzņēmēji? Kā pareizi kontrolēt darbinieku uzdevumu izpildi? Kā apvienot karjeru un personīgo dzīvi? Lasiet tālāk.

– Kā jums radās ideja kļūt par uzņēmēju?

Šobrīd man ir astoņu gadu uzņēmējdarbības pieredze. Šogad es nolēmu šo pieredzi apkopot mentora darbā, jo gadu gaitā esmu daudz ko uzzinājusi un iemācījusies. Tāpēc tagad es dalos ar šīm zināšanām ar iesācējiem uzņēmumu īpašniekiem un uzņēmējiem. Mans mērķis ir parādīt, ka kvalitatīvu un apzinātu dzīvi var sasniegt bez izdegšanas.​

– Un kā jūs sākāt savu karjeras ceļu?

Mana karjera sākās kā personāla vadītāja – speciāliste personāla vadībā. Es strādāju dažādos uzņēmumos, kas bija saistīti ar IT jomu. Pēc bērna piedzimšanas es devos pusgada dekrētā. Man bija garlaicīgi, jo mājas darbus es biju automatizējusi, un dēls tajā laikā jau bija paaudzies. Tāpēc es sāku domāt, ar ko es varētu nodarboties. Tomēr es negribēju atgriezties algotā darbā, un es arī vēlējos strādāt attālināti. Tā es nonācu pie sava pirmā biznesa – personāla atlases uzņēmuma IT jomā. Šis uzņēmums darbojas arī tagad. Sākumā man palīdzēja mutvārdu reklāma. Ja strādā labi – tevi noteikti ieteiks, tā tas bija arī man.​

– Ar kādām grūtībām saskaras iesācēji uzņēmēji? Kā tas bija jums?

Atskatoties atpakaļ, es saprotu, ka man bija daudz psiholoģisku šķēršļu. Nepārliecinātība par sevi, bailes no neveiksmes, nesaprašana, kā runāt ar uzņēmumu īpašniekiem ar miljonu apgrozījumu, kā viņiem piedāvāt savus pakalpojumus un tā tālāk. Mans lielākais šķērslis, kas galu galā deva neticamu impulsu, bija mana pirmā darbinieka pieņemšana darbā. Tieši tajā brīdī es sapratu, ka man ir jāvada, jādeleģē un jāatbild ne tikai par sevi. Sākumā bija grūti pierast pie tā, ka tagad esmu vadītāja: parādījās daudz jaunu uzdevumu, kas man bija jārisina.​

– Vai jums bija grūti deleģēt pienākumus saviem darbiniekiem?

Šajā ziņā man bija viegli, jo es zināju, kā izveidot šo procesu. Man bija pieredze darbā ar darbinieku pieņemšanu dažādos amatos, sadarbojoties ar vadītājiem, tur bija diezgan izstrādāta atlases un amata pienākumu apraksta sistēma. Bet tiem, kuri savā darbā nav saskārušies ar darbinieku pieņemšanu, var būt grūti deleģēt. Piemēram, nav definēti uzdevumi, ko cilvēkam vajadzētu veikt, vai arī to ir ļoti daudz.​

– Kā pareizi kontrolēt darbinieku uzdevumu izpildi?

Es esmu pret mikrovadību. Jo man, kā vadītājai, būs jātērē ļoti daudz laika, lai visu pārbaudītu. Pirmkārt, ieejot kontrolē, jums jāsaprot, ka jūs tagad strādājat ne tikai ar sevi, bet arī ar citu cilvēku. Jums jāparāda cilvēkam, kā ar jums strādāt. Ļoti bieži cilvēkiem ir loģika – ja esi atnācis, tad visu proti. Nē, tā nenotiek. Jums jāpastāsta, kā jūs vēlaties, lai ar jums strādā. Kādas ir jūsu vērtības, kāda ir misija un tā tālāk. Man ir noteikums: nevis es kontrolēju savus darbiniekus, bet viņi mani. Tā kā tagad esmu divu uzņēmumu īpašniece, man darbā ir vairākas dažādas komandas. Viss vienai pašai vienkārši nav iespējams izsekot.​

– Kā pareizi uzdot uzdevumus saviem darbiniekiem?

Katram uzdevumam jābūt skaidri definētiem trim punktiem. Kad uzdevums jāizpilda? Kādā formā? Kādu rezultātu tas nesīs? Jo detalizētāk jūs izskaidrojat – jo labāk. Jums noteikti jābūt kontrolpunktiem. Uzdevumu uzdodot pirmdienā ar termiņu piektdienā – jau trešdien jāvaicā, kādā statusā ir tā izpilde. Tas ir kontrolpunkts. Ļoti svarīgi ir kontrolēt laiku. Ja jūs gaidāt atskaiti plkst. 15:00, tai jābūt tieši plkst. 15:00. Jo, ja vienreiz to iesniegs plkst. 15:05, nākamreiz pie jums ar to nāks jau plkst. 15:10. Kontrolē svarīga ir precizitāte. Ar darbiniekiem vienmēr jārunā, īpaši, ja tā ir kāda delikāta un nepatīkama tēma.​

– Katrs vadītājs agrāk vai vēlāk saskaras ar atlaišanas tēmu. Kā pareizi paziņot šo ziņu cilvēkam?

Bieži gadās tā, ka gribas atlaist – bet žēl. Vai, piemēram, cilvēks nestrādā pēc noteikumiem, bet mani viņā kaut kas aizkustina līdz sirds dziļumiem. Ja notiek šādas lietas – iedomājieties, ka jūs esat īpašnieks un maksājat šādam cilvēkam algu no savas kabatas. Kādu lēmumu tad jūs pieņemsiet? Katrai kompānijai jābūt gatavai tam, ka vadītājs var atlaist. Tas ir pilnīgi normāli. Jums ir uzdevumi un mērķi, kuru izpildei jūs veidojat komandu un dodaties ceļā. Bet gadās tā, ka ar dažiem cilvēkiem jūsu ceļi šķiras. Šādā gadījumā jums mierīgi, nepārejot uz personībām, jāatvadās no šāda cilvēka. Es iesaku jums izstrādāt atlaišanas noteikumus. Piemēram, ja darbiniekam ir trīs piezīmes par nekvalitatīvu darbu – notiek atlaišana. Katra situācija jāizskata individuāli: varbūt tā ir nejaušība, nezināšana vai nolaidība. Ja pēc pirmā brīdinājuma nekas nemainās, jūs varat izteikt otro brīdinājumu. Vai arī, ja saprotat, ka nekas nemainīsies, atlaist šo darbinieku uzreiz.​

– Vai ir kādi atlaišanas algoritmi?

Pirmkārt, jums jāpasaka paldies cilvēkam par viņa darbu. Jo pat pusgada laikā, piemēram, viņš ir daudz darījis jūsu uzņēmuma attīstībai. Otrais punkts – tas ir brīdinājumu apspriešana, ko cilvēks jau ir saņēmis. Jāizskaidro, ka šāds darbs jums nav pieņemams, tāpēc notiek atlaišana. Turklāt ir situācijas, kad jāatlaiž uzreiz un bez brīdinājumiem (kad cilvēks var nodarīt kaitējumu uzņēmumam – piemēram, rūpnieciskā spiegošana).​

Vienkāršākais ir atlaist. Bet sagatavoties tam ir grūti. Jādomā kritiski, jāanalizē un nevajag baidīties pieņemt lēmumus.​

– Uzņēmēji, kas nāk pie jums mentora darbā, zina savu punktu “B”? Vai lielākā daļa īsti nesaprot, kurp dodas?

Punkts “B” – tā ir jūsu stratēģija un redzējums. Ļoti bieži, kad es jautāju par stratēģiju, cilvēki apmulst un nesaprot, kas tas ir. Īpaši bieži tā notiek ar jauniem un nepieredzējušiem uzņēmējiem. Visbiežāk maniem klientiem ir redzējums, bet tas ir ļoti abstrakts. Šādā gadījumā mēs apsēžamies un visu detalizēti izrunājam. Kādas ir vērtības? Kādas vēlmes? Kāpēc un kam jums tas ir vajadzīgs? Ir svarīgi, lai šis redzējums būtu tieši jūsu, nevis uzspiests no kāda cita. Jo pirmais vai otrais gads būs ļoti grūts: nav biznesa plāna, auditorijas, stratēģijas un tā tālāk. Apskatot jūsu produktu no dažādiem skatpunktiem, arī veidojas redzējums par jūsu punktu B”. Šim punktam ir jāiedvesmo, jāsniedz enerģija un resursi. Tikai tā var sasniegt mērķi.“

– Kā apvienot karjeru un personīgo dzīvi? Vai tas ir iespējams, vai arī kaut kas ir jāziedo?

Dzīvot līdzsvarā ir iespējams. Bet ir skaidri jāsaprot, ko jūs vēlaties un kā tam jāizskatās. Ja jums ir ģimene – aprunājieties ar vīru/sievu, noskaidrojiet viņu attieksmi pret to, ka jūs būsiet biznesa cilvēks. Tā bija arī man – es tieši uzdevu jautājumus savam vīram un pastāstīju viņam par iespējamām sekām: es būšu darbaholiķe, vadīšu seminārus, lekcijas un daudz laika veltīšu uzņēmumam. Atbalsts ir ļoti svarīgs – tad viss izdosies.

– Un, noslēdzot interviju, ko jūs vēlētos novēlēt mūsu lasītājiem?

Nebaidieties. Ja jums ir sapņi – tie nav atnākuši vienkārši tāpat, tas nozīmē, ka jums ir resurss to īstenošanai. Dažreiz visabsurdākā ideja var kļūt par veiksmīgu biznesu, kas ir nepieciešams cilvēkiem. Ticiet sev un mēģiniet kaut ko jaunu.