“Es nezinu, ko vēlos” – šo frāzi pēdējā mēneša laikā esmu bieži dzirdējusi konsultāciju un diagnostikas laikā. Tā ir mūsu laika nelaime – kad milzīgā informācijas apjoma un uzspiestās panākumiem bagāto panākumu bildītes dēļ šķiet, ka tu esi kaut kāds ne tāds. Jo nav lielu rezultātu, jo tu nedzīvo tik “Instagram” atbilstoši. Protams, motivācija kaut ko darīt nekavējoties nokrītas līdz nullei, un rokas nolaižas.
Man bija brīži, kad nezināju, ko vēlos savā karjerā, attiecībās ar vīru, bērniem un attiecībā pati uz sevi. Šajā rakstā pastāstīšu, kas man palīdzēja izprast sevi un atgūt stabilu stāvokli.
Kāpēc jūs neko negribat
Izpratne par sava stāvokļa cēloni ir puse no uzvaras. Jūs varat sazināties ar speciālistu, psihologu vai pašizaugsmes treneri, kurš palīdzēs jums tikt skaidrībā. Vai arī mēģināt pats pārdomāt šo tēmu. Ir svarīgi saprast, ka risinājums neradīsies 15 sekundēs. Jebkurš rezultāts prasa laiku.
Kāds varētu būt šāda stāvokļa cēlonis:
● Sabiedriskā viedokļa spiediens
Pastāvīgs apkārtējo spiediens, sabiedriskais viedoklis un standarti. Paša vēlmes tiek apslāpētas, kad kāds nozīmīgs cilvēks pauž “pareizos” mērķus un sapņus.
Ko darīt? Iemācieties ieklausīties savā iekšējā balsī, atdalīt savas vērtības un vēlmes no ārējās ietekmes.
● Personīgā krīze
Cilvēka vērtības, intereses un mērķi laika gaitā mainās, un tad pienāk brīdis, kad viņš vairs nevēlas darīt lietas pa vecam, bet, kā darīt pa jaunam nezina.
Ko darīt? Veltiet laiku pašrefleksijai, savu vajadzību un mērķu analīzei.
● Bailes no neveiksmes
Bailes no neveiksmes vai sakāves nepareiza ceļa izvēles dēļ var bloķēt lēmumu pieņemšanu un radīt ilūziju, ka "tu patiesībā to nevēlies". Ir pārāk biedējoši skatīties vēlamajā virzienā, tāpēc tiek aktivizētas psihes aizsardzības reakcijas:
- noliegums,
- izspiešana (nepatīkamu domu izmešana no apziņas),
– aizstāšana (tiek izvēlēta mazāk sāpīga problēma, kuru cilvēks risina, bet pamata problēmu nepamana).
Ko darīt? Ieskatīties savām bailēm acīs un pieņemt, ka neveiksmes un kļūdas ir neizbēgama izaugsmes un attīstības procesa sastāvdaļa. Izvairīšanās no problēmas nav risinājums, tā ir vienkārši ignorēšana. Agri vai vēlu tā tik un tā uzpeldēs.
● Pašnoteikšanās trūkums
Kad cilvēkam ir slikta izpratne par sevi, rodas grūtības definēt savas vajadzības un vēlmes.
Ko darīt? Iepazīties pašam ar sevi, izpētīt savas vērtības, uzskatus, bailes un motivāciju.
● Bailes par nākotni
Bailes no nezināmā, bailes no pārmaiņām liek sastingt. Mēģinājumi “ielūkoties nākotnē un sagatavot tur sev drošības spilvenu” noved pie tā, ka cilvēks nedzīvo šeit un tagad, pastāvīgas spriedzes dēļ nejūt sevi. Un šādā stāvoklī ir viegli pakļauties manipulācijām agresīvam mārketingam – “steidzami nopērc šo kursu, citādi viss būs ļoti slikti”.
Ko darīt? Strādāt ar šīm bailēm un negatīvajiem uzskatiem un koncentrēties uz savu stipro pušu un mērķu attīstīšanu.
Četri soļi, lai īstenotu savas vēlmes
1. Atslogojam smadzenes
Uzrakstiet uz papīra:
- visus nepabeigtos darbus;
- visas domas, kas vārās jūsu galvā, ko pastāvīgi atceraties, taču neatrisināt.
“Domu karuselis” prasa ļoti daudz laika un enerģijas. Jums tas ir jāattīra. Tāpēc pēc tam, kad esat to pierakstījis, nekavējoties atrisiniet visu, ko varat. Visbiežāk tās ir kādas neērtas lietas, kas pastāvīgi tiek atliktas. Piemēram, atgādinājums paziņam par parādu.
2. Iekustinām savu "gribuli"
Vismaz reizi dienā nedēļas garumā sev pajautājiet: “Ko es tagad gribu?” Tādā veidā jūs sinhronizējat savas domas, ķermeni un izjūtas. Galu galā, 90% laika mēs dzīvojam, sekojot prātam, un aizmirstam par savām jūtām un emocijām.
Galvenais ir piepildīt savas "gribuļus" un slavēt sevi par to. Sāciet ar mazumiņu. Ja vēlaties saldējumu, atļaujieties šodien kaut ko saldu. Ja vēlaties apgulties, iestatiet modinātāju uz piecām minūtēm.
Jau pēc nedēļas jūs sāksit nedaudz vairāk izprast un sajust savas iekšējās vēlmes.
3. Trenējam apziņu
Dienas garumā uzdodiet sev jautājumus: “Vai mani tas interesē? Kāpēc es to daru? Ērtības labad varat iestatīt modinātāju ik pēc trīs stundām un pierakstīt savas atbildes.
4. Esi godīgs pret sevi
Bieži vien mēs neapzināti maldinām sevi, dzīvojam ilūzijā, domājam nevis ar savām domām, bet gan ar kāda cita ievirzi.
Tāpēc, kad prātā ienāk kāda negatīva doma, noķeriet to un pajautājiet: “No kurienes tā radās? Kam pieder šī ievirze? Vai tā ir saistīta ar jūsu pieredzi vai cita cilvēka ietekmi?”
Pat tik vienkāršas darbības daudzi nedarīs. Jo vienmēr ir grūti skatīties tur, kur nejūtamies ērti. Bet, ja vēlaties atšķirīgus rezultātus, bez tā neiztikt. Ļoti bieži būs jāskatās, kur negribas, kur sāp, kur gribas raudāt...
Bet ir arī medaļas otra puse – pēc tam būs labi, atnāks tas pats vieglums, brīvība un enerģijas sajūta. Galvenais ir neapstāties pusceļā.